Īss ieskats Latvijas tiesu medicīnas vēsturē
Latvijas tiesu medicīnas vēsturē var izdalīt četrus periodus:
-
I periods – līdz 1922. gadam
Šajā periodā Latvijas teritorija atradās dažādu valstu pakļautībā: Livonijas ordeņa, Polijas, Zviedrijas un Krievijas. Katra valsts ieviesa savutiesisko kārtību un medicīniskās aprūpes sistēmu.
-
II periods – 1923. – 1944. gads
Neatkarīgās Latvijas valsts pirmajos gados tiesu medicīnas jomā saglabājās „krievu laiku” kārtība. Par akadēmiskās un praktiskās tiesu medicīnas attīstībassākumuuzskatāms 1922. gads, kad Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē tika izveidots Tieslietu medicīnas institūts.
Institūta dibinātājs un ilggadējs vadītājs bija Ferdinands Neireiters, Vīnes tiesu medicīnas skolas pārstāvis. Viņš izstrādāja Latvijas apstākļiem pielāgotus līķa tiesmedicīniskās izmeklēšanas noteikumus un vairākus citus dokumentus, kas reglamentēja praktisko tiesu medicīnas darbību. 1931. gadā F. Neireiterspublicēja pirmo tiesu medicīnas mācību grāmatu latviešu valodā – „Tiesu medicīna un ārstu deontoloģija”.
Pēc Neireitera aiziešanas no Rīgas 1937. gadā, kad F. atstāja, Tieslietu medicīnas institūta vadību pārņēma viņa līdzgaitnieks Miķelis Veidemanis, kurš vēlāk kļuva par profesoru,.
-
III periods – 1945. – 1990. gads
Pēc Otrā pasaules kara, Latvijā nonāca Padomju Savienības sastāvā, un tiesu medicīnas darbā tika ieviesta Padomju Savienībā pastāvošā kārtība.
Latvijā darbojās viens republikānisks Tiesu medicīnas ekspertīžu birojs ar trīs nodaļām:
- Tanatoloģijas nodaļa,
- Klīniskās tiesu medicīnas nodaļa,
- Tiesmedicīniskā laboratorija (ķīmijas, bioloģijas un fizikāli tehniskā apakšnodaļa).
Birojam speciālisti veica līķu un dzīvo personu ekspertīzes visā Latvijas teritorijā, un tā telpas kalpoja Rīgas Medicīnas institūta studentu apmācībām.
Pēckara akadēmiskās tiesu medicīnas izcilākā pārstāve bijaprofesore Elizabete Jakovļeva, kura savu karjeru sāka Tomskā, kur 1939. gadā aizstāvēja disertāciju „Līķu ekshumācija”.
Laika posmā no 1959. līdz 1966. gadam katedru vadīja docents A. Adriānovs no Ļeņingradas , bet no 1967. līdz 1993. gadam to vadīja docents U. Bērziņš. No 1993. gada līdz šodienai akadēmiskās tiesu medicīnas vadību ir pārņēmis asociētais profesors O. Teteris.
-
IV periods – no 1991. gada līdz šodienai
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tiesu medicīnas jomā tika veikta pakāpeniska pāreja uz Eiropas Savienības normatīvajiem standartiem un starptautiskajām tiesu medicīnas praksēm. Praktisko tiesmedicīnisko darbību šobrīd veic Centrs, kas darbojas Veselības ministrijas pārraudzībā un tiek finansēts no valsts budžeta.