Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra emblēma Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra galvenās ēkas Rīgā, Hipokrāta ielā 2 kopskats
Teksts latviešu valodā Teksts angļu valodā Meklēšana Meklēt Lapas karte Lapas Karte Samazināts burtu izmērs


Galvenā lapa

Tiesu medicīna Latvijā

Centra struktūra

Normatīvie akti un attīstības plānošanas dokumenti

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nolikums

Tiesu ekspertu likums

Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā

Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai

Tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanas kārtība

Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 3.pielikums

Par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības

Politikas plānošanas dokumenti

Uz Tiesu ekspertu likuma pamata izdotie MK noteikumi
Maksas pakalpojumi

Aktualitātes

Budžets

Publikācijas un informatīvie materiāli

Projekti

Sabiedrības līdzdalība

Publiskie iepirkumi un izsoles

Kontakti

Atsauksmes

Saites

Vakances



Par korupciju aicinam zinot KNAB: bezmaksas diennakts uzticibas talrunis 80002070 www.apdrosinies.lv

Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā

 

I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir pasargāt miruša cilvēka ķermeni no necienīgas un nelikumīgas rīcības ar to. Likums nosaka kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus un šūnas (turpmāk — audi), un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai.

Šā likuma izpratnē par audu un orgānu izmantošanu uzskatāmas jebkuras ar audiem un orgāniem veiktas darbības, ieskaitot audu un orgānu donoru atlasi, audu un orgānu iegūšanu, izņemšanu, testēšanu, apstrādi, konservāciju, marķēšanu, procesu dokumentēšanu, uzglabāšanu, izplatīšanu (arī eksportēšanu un importēšanu), transportēšanu un transplantāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 27.08.2012.)

2. pants. Cilvēka prioritārās tiesības uz savu ķermeni

Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus atļauts izmantot tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar viņa dzīves laikā izteikto gribu. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības.

Katra pilngadīga persona ir tiesīga savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, tostarp norādīt to izmantošanas mērķi, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk — veselības informācijas sistēma).

Tiesības izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot nepilngadīgās personas ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir vienam no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā vai izsakot attiecīgo gribu ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram).

Persona ir tiesīga mainīt savas dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Veselības ministrija izstrādā un bez maksas nodrošina pieejamus informatīvos materiālus par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanas iespējām un tiesiskajiem aspektiem, kā arī veic regulāras informatīvās kampaņas.

(02.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019. Grozījumi otrajā un trešajā daļā attiecībā uz atzīmes izdarīšanu veselības informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju izmantot mirušā cilvēka ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir piemērojami ar 01.02.2021. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

3. pants. Aizlieguma vai atļaujas noformēšana

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā persona var iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iesniegumu par aizliegumu vai atļauju izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

(Otrā daļa izslēgta ar 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

Kārtību, kādā ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādes pieprasa un saņem ziņas no Iedzīvotāju reģistra par aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, audus un orgānus pēc tās nāves, nosaka Ministru kabinets.

(06.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. un 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019. Grozījums par pirmās un trešās daļas izslēgumu stājas spēkā 01.02.2021. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.02.2021. Sk. Pārejas noteikumu 7. punktu)

4. pants. Tuvāko piederīgo tiesības un prezumētā piekrišana

Ja veselības informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, vēršoties pie klātesošā tuvākā piederīgā (laulātā, vecākiem, pilngadīgā bērna, brāļa, māsas vai veselības informācijas sistēmā norādītās mirušā cilvēka kontaktpersonas).

Ja neviens no tuvākajiem piederīgajiem nav klātesošs, ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs), sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm un izmantojot valsts informācijas sistēmas, pēc iespējas noskaidro, vēršoties pie tuvākajiem piederīgajiem, mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Tuvākā piederīgā sniegtā informācija tiek fiksēta mirušā cilvēka medicīniskajos dokumentos.

Ja attiecīgajā valsts informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves un no tuvākajiem piederīgajiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai nav bijis iespējams noskaidrot viņa dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ir prezumējama šā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikta piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir pretrunīga, viņa ķermeni, audus un orgānus izmantot aizliegts.

Pēc bioloģiskās nāves konstatēšanas līdz mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktās gribas noskaidrošanai ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs) drīkst veikt nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, kas vērstas uz mirušā cilvēka audu un orgānu funkciju un dzīvotspējas saglabāšanu ķermenī, neuzsākot audu vai orgānu iegūšanas operāciju.

Ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par mirušā cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu un tās tiesiskajiem aspektiem.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019. Grozījums pirmajā daļā attiecībā uz atzīmes izdarīšanu veselības informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju izmantot mirušā cilvēka ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir piemērojams ar 01.02.2021. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

4.1 pants. Audu un orgānu izmantošanas atļauja

Tiesības izmantot audus vai orgānus ir ārstniecības iestādei, kurai ir Zāļu valsts aģentūras izsniegta audu vai orgānu izmantošanas atļauja.

Dzīva cilvēka audu vai orgānu, kā arī miruša cilvēka ķermeņa izmantošana medicīnas studijām ir pieļaujama, īstenojot akreditētu medicīnas studiju programmu augstskolā, kurai ir Zāļu valsts aģentūras izsniegta audu vai orgānu izmantošanas atļauja. Medicīnas studijām atļauts izmantot tikai tādus dzīva cilvēka audus un orgānus, kuri ir pēcoperāciju materiāls un kuru izmantošanai medicīnas studijām persona ir piekritusi. Personas piekrišanu apliecina ieraksts personas medicīniskajos dokumentos.

Ja audu vai orgānu izmantošanas atļauja ir bojāta, iznīcināta, nozaudēta vai nolaupīta, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās juridiskās personas Zāļu valsts aģentūrā saņem attiecīgās atļaujas dublikātu.

Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā ārstniecības iestādei un augstskolai, kura īsteno akreditētu medicīnas studiju programmu, izsniedz audu vai orgānu izmantošanas atļauju, tās dublikātu, anulē atļauju, aptur un atjauno tās darbību;

2) prasības, kas jāievēro, lai saņemtu audu vai orgānu izmantošanas atļauju, un audu vai orgānu izmantošanas nosacījumus;

3) audu vai orgānu izmantošanas atļaujas veidlapas paraugu;

4) audu un orgānu izmantošanas novērtēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.

Zāļu valsts aģentūra saskaņā ar publisko maksas pakalpojumu cenrādi novērtē ārstniecības iestādes un augstskolas, kura īsteno akreditētu medicīnas studiju programmu, atbilstību prasībām, kas noteiktas audu vai orgānu izmantošanai, kā arī izsniedz audu vai orgānu izmantošanas atļauju un tās dublikātu. Zāļu valsts aģentūra lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)
II nodaļa
PATOLOGANATOMISKA UN TIESU MEDICĪNISKĀ IZMEKLĒŠANA

5. pants. Patologanatomiskās izmeklēšanas noteikumi

Miruša cilvēka patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) var veikt, ja viņš dzīves laikā to atļāvis, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā. Ja mirušais cilvēks dzīves laikā aizliedzis pēc savas nāves veikt patologanatomisko izmeklēšanu, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā, tā atļauta tikai 6. pantā minētajos gadījumos.

Gadījumos, kad mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma un mirušajam nav tuvāko piederīgo, jautājumu par patologanatomiskās izmeklēšanas izdarīšanu izlemj ārstniecības iestādes nodaļas vadītājs, ja cilvēks miris ārstniecības iestādē, vai ārstējošais ārsts vai ārsts, kas konstatējis nāves faktu, ja cilvēks miris ārpus ārstniecības iestādes.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019. Grozījumi pirmajā daļā attiecībā uz atzīmes izdarīšanu veselības informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju veikt patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) stājas spēkā 01.02.2021. Sk. Pārejas noteikumu 8. punktu)

6. pants. Patologanatomiskā un tiesu medicīniskā izmeklēšana, neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu

Neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

1) iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība;

2) nāves cēlonis ir dzīves laikā nediagnosticēta slimība vai nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi;

3) nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus.

Neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, tiesu medicīniskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

1) nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus;

2) tiesu medicīnisko izmeklēšanu pieprasa izziņas izdarītājs, izmeklētājs vai prokurors.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

7. pants. Nāves fakta konstatēšana

Kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. un 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

7.1 pants. Kremācija

Tiesības veikt kremāciju — miruša cilvēka ķermeņa sadedzināšanu speciālās krāsnīs — ir komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci).

Ministru kabinets nosaka komersantu licencēšanas kārtību kremācijas veikšanai, kā arī kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, un valsts nodevas apmēru.

Dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu miruša cilvēka kremāciju, dokumentu iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama kremācija un kārtojama ar to saistītā lietvedība, nosaka Ministru kabinets.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

8. pants. Tiesu medicīniskā izmeklēšana

(Izslēgts ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
III nodaļa
MIRUŠA CILVĒKA ĶERMEŅA, AUDU UN ORGĀNU IZMANTOŠANA

(Nodaļas nosaukums 16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

9. pants. Audu un orgānu izņemšana patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā

Patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā, neievērojot mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem. Orgānus un audu paraugus zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem drīkst ņemt, ja mirušais cilvēks dzīves laikā to atļāvis, ja mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma, kā arī tad, ja mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma un viņam nav tuvāko piederīgo.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

10. pants. Transplantācijas iespējamība

Miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu nolūkā tos pārstādīt citiem cilvēkiem slimību un traumu ārstēšanai (transplantācijai) var izdarīt, ja konstatēts iespējamā donora smadzeņu vai bioloģiskās nāves fakts.

11. pants. Transplantācijas noteikumi donora nāves gadījumā

Informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves tuvākajiem piederīgajiem ir tiesības paust ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) līdz attiecīgās audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam. Mirušas nepilngadīgas personas ķermeni, audus un orgānus aizliegts izmantot, ja to rakstveidā nav atļāvis viens no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

12. pants. Ministru kabineta kompetence miruša cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanas tiesiskā regulējuma jomā

Ministru kabinets nosaka:

1) miruša cilvēka orgānu transplantācijas kārtību, kā arī transplantācijai paredzētu miruša cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standartus;

2) kvalitātes un drošības standartus miruša cilvēka audu izmantošanai;

3) kārtību, kādā miruša cilvēka ķermeni izmanto medicīnas studijām.

Veicot transplantāciju, ārstniecības iestāde nodrošina donora un recipienta (personas, kurai transplantēti vai tiks transplantēti audi vai orgāni) savstarpēju anonimitāti, izņemot gadījumus, kad donors un recipients ir tuvākie piederīgie.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)
IV nodaļa
AUDU UN ORGĀNU IEGŪŠANA NO DZĪVA DONORA

13. pants. Noteikumi audu un orgānu izņemšanai no dzīva donora

Audu un orgānu izņemšana no dzīva donora iespējama tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, pieļaujot minimālu risku donora veselībai un informējot donoru par minētās iejaukšanās mērķi, raksturu, sekām un risku.

No dzīva donora var ņemt tikai atjaunoties spējīgus audus. Izņēmuma gadījumos pieļaujama vienas nieres izņemšana transplantācijas nolūkiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

14. pants. Dzīva donora audu un orgānu izmantošana

Ministru kabinets nosaka:

1) dzīva cilvēka orgānu transplantācijas kārtību, kā arī transplantācijai paredzētu dzīva donora orgānu kvalitātes un drošības standartus;

2) kvalitātes un drošības standartus dzīva donora audu izmantošanai;

3) kārtību, kādā dzīva cilvēka audus un orgānus izmanto medicīnas studijām.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.08.2012.)

15. pants. Donora un recipienta savstarpēja anonimitāte

Izdarot transplantāciju, medicīnas darbiniekiem jānodrošina donora un recipienta savstarpēja anonimitāte, ja viņi nav tuvākie piederīgie.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 27.08.2012.)

16. pants. Pēc dzemdībām izdalījušos asiņu un placentas mantošana

(Izslēgts ar 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)
V nodaļa
MIRUŠA CILVĒKA ĶERMEŅA AIZSARDZĪBA, KOMERCDARĪJUMU NEPIEĻAUJAMĪBA

17. pants. Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka auda un orgānu izmantošana medicīnā kā valsts funkcija

Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka audu un orgānu izmantošana medicīnā ir valsts funkcija, ko realizē Veselības ministrija.

Ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu darbības atbilstību šā likuma prasībām atbilstoši savai kompetencei uzrauga Veselības inspekcija un Zāļu valsts aģentūra.

(06.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.06.2004., 21.06.2012. un 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

18. pants. Komercdarījumu aizliegums

Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnai un medicīnas attīstībai, un tai ir bezpeļņas raksturs. Jebkura dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana notiek, stingri ievērojot izteikto aizliegumu vai atļauju, un šo audu un orgānu atlase, nosūtīšana un izmantošana kā komercdarījums ir aizliegta.

(Otrā daļa izslēgta ar 21.06.2012. likumu)

Reklāma vai jebkuras tādas informācijas publiska izplatīšana, kurā ar nolūku gūt finansiālu labumu vai līdzvērtīgu izdevīgumu tiek piedāvāti dzīva vai miruša cilvēka audi vai orgāni vai izrādīta interese par iespēju iegūt dzīva vai miruša cilvēka audus vai orgānus, ir aizliegta. Ir atļauti tikai informatīvi pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu ziedošanas nepieciešamību un nozīmi.

Šā panta trešajā daļā reklāmas jomā noteiktā ierobežojuma uzraudzību veic saskaņā ar Reklāmas likumu.

Veselības inspekcijai ir tiesības informācijas izplatītājiem uzlikt par pienākumu apturēt tādas informācijas publisku izplatīšanu, kurā ar nolūku gūt finansiālu labumu vai tam līdzvērtīgu izdevīgumu tiek piedāvāti dzīva vai miruša cilvēka audi vai orgāni vai izrādīta interese par iespēju iegūt dzīva vai miruša cilvēka audus vai orgānus. Veselības inspekcijai ir tiesības noteikt informācijas izplatītājiem uzliktā pienākuma izpildes termiņu.

Veselības inspekcijas lēmumu, kas pieņemts, īstenojot šā panta piektajā daļā noteiktās tiesības, šā lēmuma adresāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Veselības inspekcijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001., 21.06.2012. un 16.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

19. pants. Valsts pabalsts un atvieglojumi donoriem

Dzīvam orgānu donoram ir tiesības līdz mūža beigām saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību bez maksas.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

20. pants. Atbildība par likuma neievērošanu

Fiziskās un juridiskās personas, kas nepilda šā likuma prasība; atbilstoši nodarījuma bīstamības pakāpei saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

21. pants. Likuma izpildes kontrole

(Izslēgts ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 27.08.2012.)
VI nodaļa
STARPTAUTISKO TIESĪBU NORMU PIEMĒROŠANA

22. pants. Starptautisko tiesību normu prioritāte

Ja starptautiskie vai starpvalstu līgumi, kā arī konvencijas, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz citādus noteikumus nekā šis likums, piemēro starptautiskās tiesību normas
Pārejas noteikumi

(06.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

1. Personas pasē līdz 2001.gada 31.decembrim izdarītajai atzīmei par personas aizliegumu vai atļauju izmantot sava ķermeņa audus un orgānus pēc nāves ir juridisks spēks, iekams nav saņemta jauna pase vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iesniegts personas rakstveida iesniegums, ar kuru tā aizliedz vai atļauj izmantot savu ķermeni vai ķermeņa audus un orgānus pēc nāves.

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.novembrim izdod šā likuma 7., 12. un 14.pantā minētos noteikumus.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

3. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 30.novembrim ir spēkā Veselības ministrijas 2003.gada 3.oktobra rīkojums Nr.278 "Par cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

4. Speciālās atļaujas (licences) kremācijas veikšanai, kuras komersantiem izsniegtas līdz 2009.gada 30.jūnijam, ir derīgas līdz attiecīgās licences termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5. Audu ieguves un uzglabāšanas centri, kuri audu ieguves un uzglabāšanas centru reģistrā iekļauti līdz 2012.gada 26.augustam, audus un šūnas ir tiesīgi izmantot līdz reģistrā norādītā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 26.augustam.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.08.2012.)

6. Grozījumi šā likuma 2. panta otrajā un trešajā daļā un 4. panta pirmajā daļā attiecībā uz atzīmes izdarīšanu veselības informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju izmantot mirušā cilvēka ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir piemērojami no 2021. gada 1. februāra. Līdz 2021. gada 31. janvārim personas griba aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves tiek fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Līdz 2021. gada 31. janvārim ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot mirušās personas dzīves laikā pausto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ieskatoties Iedzīvotāju reģistrā.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

7. Šā likuma 3. panta pirmās un trešās daļas izslēgums stājas spēkā 2021. gada 1. februārī.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.02.2021.)

8. Grozījumi šā likuma 5. panta pirmajā daļā attiecībā uz atzīmes izdarīšanu veselības informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju veikt patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) stājas spēkā 2021. gada 1. februārī.

(16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.08.2012.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/53/ES par transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standartiem.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 15. decembrī 


         © Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, 2014